Dievmātes vēstījumi no Medjugorjes saturēt 'manai'

“Mīļie bērni! Manai patiesajai, dzīvajai klātbūtnei jūsu vidū jūs jādara laimīgus, jo tā ir mana Dēla lielās mīlestības izpausme. Viņš mani sūta pie jums, lai mana mātes mīlestība jums sniegtu pārliecību; lai jūs saprastu, ka sāpes un prieks, ciešanas un mīlestība sekmē to, ka jūsu dvēseles dzīve ir intensīva; lai es no jauna jūs mudinātu godināt Jēzus Sirdi, ticības sirdi, Euharistiju. Dienu no dienas, gadsimtu pēc gadsimta mans Dēls dzīvs nāk jūsu vidū – Viņš atgriežas pie jums, lai gan nekad jūs nav atstājis. Kad kāds no jums, mani bērni, atgriežas pie Viņa, mana mātes sirds strauji sitas no prieka. Tāpēc, mani bērni, atgriezieties pie Euharistijas, pie mana Dēla. Ceļš pie mana Dēla ir grūts, atteikšanās pilns, bet beigās vienmēr ir gaisma. Es saprotu jūsu sāpes un ciešanas, un ar mātes mīlestību noslauku jums asaras. Paļaujieties uz manu Dēlu, jo Viņš jūsu labā izdarīs pat to, ko jūs neesat iedomājušies Viņam lūgt. Jums, mani bērni, jārūpējas tikai par savu dvēseli, jo tā ir vienīgais, kas jums pieder šajā pasaulē. Jūs to netīru vai tīru stādīsiet priekšā Debesu Tēvam. Atcerieties – ticība mana Dēla mīlestībai vienmēr tiek atalgota. Es jūs lūdzu īpaši aizlūgt par tiem, kurus mans Dēls ir aicinājis dzīvot, kā dzīvoja Viņš, un mīlēt savu ganāmpulku. Paldies jums! ”

“Mīļie bērni! Mans Dēls bija mīlestības un gaismas avots, kad, būdams šajā pasaulē, uzrunāja visu tautu tautu. Mani apustuļi, sekojiet Viņa gaismai. Tas nav viegli. Jums jābūt maziem. Jums jākļūst mazākiem par citiem un ar ticības palīdzību – piepildītiem ar Viņa mīlestību. Neviens cilvēks šajā pasaulē bez ticības nevar piedzīvot brīnumaino pieredzi. Es esmu kopā ar jums. Ar savu atnākšanu un vārdiem es jums sevi atklāju; es vēlos jums apliecināt savu mīlestību un mātišķās rūpes. Mani bērni, netērējiet velti laiku, uzdodot jautājumus, uz kuriem jūs nekad nesaņemat atbildes. Jūsu šīszemes ceļa beigās Debesu Tēvs jums tās dos. Vienmēr paturiet prātā, ka Dievs zina visu; Dievs redz, Dievs mīl. Mans mīļotais Dēls apgaismo dzīvi, izkliedē tumsu; un mana mātišķā mīlestība, kas mani nes pie jums, nav izsakāma, tā ir noslēpumaina, bet reāla. Es jums atklāju savas jūtas pret jums: mīlestību, sapratni un mātišķu labvēlību. No jums, mani apustuļi, es gaidu rozes – lūgšanas, par kurām jākļūst mīlestības darbiem. Manai Mātes Sirdij tās ir visdārgākās lūgšanas. Es tās veltīju savam Dēlam, kas piedzima jūsu dēļ. Viņš uzlūko un dzird jūs. Mēs vienmēr esam kopā ar jums. Tā ir mīlestība, kas sauc, vieno, atgriež, iedrošina un piepilda. Tāpēc, mani apustuļi, vienmēr mīliet cits citu un vairāk par visu – manu Dēlu. Tas ir vienīgais ceļš, kas ved uz pestīšanu, mūžīgo dzīvi. Tā ir mana mīļākā lūgšana, kas piepilda manu sirdi ar visskaistāko rožu aromātu. Lūdziet, vienmēr lūdziet par saviem ganiem, lai viņiem būtu spēks būt par mana Dēla gaismu. Paldies jums! ”